viņas rokas nebija siltas,
uz to fona nobāla ziema,
pēc to glāstiem drebēja tilti,
aukstie ieroči kļuva mēmi.
viņas rokas saldēja sniegu
un rudeni aiznesa projām,
viņa sildīja tās pa miegam
vijot apkārt ceļgaliem - bojām.
viņa negāja gulēt līdz rītam,
viņa cerēja sagaidīt pienenes,
viņai allaž pēc mošanās šķita,
ka plaukstās var sauli nest.
Комментариев нет:
Отправить комментарий