tu pārmet ziemai nedzirdīgos rītus
un to, ka vārnas bērzos dzimst.
tev liekas - esi sniegs, un tāpēc krīti,
un guļot izbaudi kā rokas laikā grimst.
es lūdzu ziemai uzkāpt tev uz mēles
un skūpstīt tavas aizlipušās acis.
man liekas - esmu es, bet tikai sevis šķēle,
es esmu ogļu melnais polārlācis.
Комментариев нет:
Отправить комментарий