Reiz bija lietusgāze pāri bruģu vaigiem
un ceļazīmes lepni griezās projām.
Tas bija vidējais no diviem gadalaikiem
un peļķes sākās tikai līdz ar bojām.
Reiz basās kājās durās sveši vārdi
un delnas lipa ceļa malām klāt.
Tev patika tad irt, man tīka tevi ārdīt,
kad bezvējš centās domas ieaijāt.
Reiz bija pavasaris pašā ziemas vidū
un vārdi krita ledus plaisās iekšā.
Es toreiz atpakaļ uz aizparītu bridu,
Tu tikmēr peļķēs zūdi acu priekšā.
Комментариев нет:
Отправить комментарий