tu aizgāji taisīt sviestmaizes

tu aizgāji taisīt sviestmaizes
skaļi aizcērtot durvis un muti
skaties tik pirkstus nesagriez
kamēr vēl kaut ko jūti

skaties nenolauz durvīm rokturi
kad tām gurdeni smērēsies virsū
tu gan meitenīt ļoti noguri
ja jau sviestmaizes lomā mirsti

skaties neburzni balto kleitiņu
lai tač’ domā ka stāvi taisni
ka tu manu mīļo meitenīt
mākoņmaizi no visas sirds graizi

ka tu savu trīcošo zeltnesi
sīpolu gredzeniem rotā
ne jau tāpēc ka pati sev tiesnesis
bet jo gaumīgi ģērbties proti


tu aizgāji taisīt sviestmaizes
pa virtuvi airēt ar nazi
un muļķe ar persikiem atgriezies
un saplēstu tējas tasi