paslēp mani aiz loga rūtīm,
paslēp, un grābstāmies tālak gar ēnām!
it kā nemaz tas nebūtu grūti.
lai domā – mēs mūzikai līdzi stenam.
lai visiem liekas, ka esam viegli,
aizbāz mani aiz griestu līstēm!
it kā mums pašiem nenāktu smiekli
par to, ka zem sliekšņiem ar putekļiem nīkstam.
vienkārši aizliec aiz auss un ejam!
ļauj katram, kas pienāk, uzsmēķēt mani.
nu, skaties – mēs tinamies dūmos un smejam
skaļi un tukši kā baznīcu zvani!
izkaisi mani kabatu dzelmē
sīknaudai blakus. es teikšu, ka silti.
it kā šī būtu tev pēdējā vēlme,
it kā es sev būtu pēdējās smiltis.
/16.05.13./
Комментариев нет:
Отправить комментарий