uz aprakstītām sienām
tu meklē savu vārdu
kā robežsargs ar pasi,
tik aizdomīgi sārtu.
un sienām apspļaudītām
tu velti biklu skūpstu,
un neatrodot vārdu
bezpersoniski kūsti.
tu skaties pāri malām
kā aizmirsts piens uz uguns
un no klusuma lūdzošām lūpām
izkrīt kāds cits lūgums -
vai drīksti pīt manos matos
sava neprāta dzēloņdrātis.
tagad skaties kā tevī skatos -
man vienalga, es pati bez prāta.
Комментариев нет:
Отправить комментарий