es nezinu par ko lai martā raksta.
par atkusni? par krokusiem? par mājām?
par to, cik tā ir dvēselsmaga nasta
sev atklāt to, kas reiz jau nācis klajā?
es nezinu, vai drīkstu stāstīt martam
par klausuli, kas spļaudās īsām frāzēm,
par to, ka tagad laikam mana kārta
kraut pilnas plaušas Rīgas izplūdgāzēm.
es nezinu, vai stāstīt marta kaķiem
par nodokļiem no pēcpusdienas smaidiem
un citiem pavasara izkārtajiem āķiem,
un visu, kas zem sniega kārtas gaida.
es nezinu, vai nestāstu jau tagad,
vai marts nav mani aptinis ap pirkstu.
Jūs, mart, man klusi kaut ko sakāt,
vai to, ka veltīgi te Jūsu priekšā mirkstu?
Комментариев нет:
Отправить комментарий