Es redzēju šorīt kā nolec no rūsganās palodzes
Un gājputni pielietām sejām rāda tev ceļu.
Es krāsošu lieveņus zaļus, ja tas tev palīdzēs
Atrast uz nepļautā zālāja izmesto debešu veļu.
Es saullēktos mazgāšu šoseju netīros palagus
Un pieliešu alu garāmgājēju biezputrai,
Es zinu, ka kartona naktsmītnē aicini nabagus,
Kaut kārtējo reizi pats apmeties tramvaju pieturā.
Es piesegšu valodas kļūdas ar ceļmalu lapām,
Iekalšu baložos garas un tukšas vēstules.
Es noteikti zinu, ka līs vēl virs tavām kāpām,
Jo pērkoni nedārd pa pusei tukšajās dvēselēs.
Комментариев нет:
Отправить комментарий