Ar dzelteni zaļajiem sētniekiem ieveļas rīts,
Un rēgojas rozā zemeņu košļene pastkastē.
Pie brūnajām durvīm kāds klauvē. Kāds cits?
Bet tie tikai putekļu gariņi- lūdz, lai tos ārstē,
Neprātā dejo ar skopajiem rīta saulstariem,
Ķeras pie skropstām un vēl gaišajām uzacīm,
Es ķeru tos saujās un nesu uz vecajiem svariem,
Es vēlāk šo laimi varu lēti nopārdot zeltracim.
Комментариев нет:
Отправить комментарий