while.you.are.sleeping.

Tu vienmēr jau guli, kad pamazām iedegas nakts 

Un kalendārs mulstoši nosarkst, bet izģērbjas.

Man patīk tavs ieelpas-izelpas raustītais takts,

Bet tas, ka tu gulli, kad rakstu par tevi, man riebjas.

Tu velc savu mīksto paraplāna spārnu pāri acīm

Un murmini spožajai laternai brāķētos lāstus,

Kad netīšām pieskaros tavam iedomu plīša lācim

Un traucēju stāstīt tam tikko radītos stāstus.

Ar pirkstu man rādi saulrietā gaistošās pilsdrupas,

Kaut zini, ka neredzu tālāk par seklāko bezdibeni.

Man vispār no rīta par kafiju klausīties negribas,

Stāsti par zaļajām debesīm un tumši sarkano zibeni!

coming.soon.

Skaties – kalendāra vārdi glāsta bezdibeni,

Руины школьных стадионов дышат тишиной,

Un vakars ielās nāk tik sasodīti lēni,

Что кажется, он тут, прям за моей спиной.

rate.the.dust.

Ar dzelteni zaļajiem sētniekiem ieveļas rīts,
Un rēgojas rozā zemeņu košļene pastkastē.
Pie brūnajām durvīm kāds klauvē. Kāds cits?
Bet tie tikai putekļu gariņi- lūdz, lai tos ārstē,

Neprātā dejo ar skopajiem rīta saulstariem,
Ķeras pie skropstām un vēl gaišajām uzacīm,
Es ķeru tos saujās un nesu uz vecajiem svariem,
Es vēlāk šo laimi varu lēti nopārdot zeltracim.