Iesim, pudeļvīr, tuvākā parka baltos ceriņus vērot!
Kas teica, ka stundu pēc pusnakts ceļmalas nezied?
Stāstiet man dzīvi! Un nesiet, bez apstājas nesiet!
„Divos rītos,” Jūs sakāt, „pie tējas bez cukura pierod.”
Iesim, pudeļvīr, vietējos odus barot no abām rokām!
Kas teica, ka nedrīkst
slepkavam dāvināt virtuves nazi?
Nemet pudeles ārā! Mēs tās šonakt ar dvēselēm zogam.
„Bet cilvēks ir tukšāks par taru,” sakāt, „būs guvumi mazi.”
Iesim, pudeļvīr, es vedu Jūs mājās, vedu uz Andrejsalu!
Jūs teicāt, ka slīkstat, kad sperat soli pretī pirmajam
vilnim
Es teicu, tas tāpēc, ka pudele vērtīga tad, kad tajā ir alus.
Bet Jūs tikai smaidāt. Jūs laimīgs. Jums četri maisi ir pilni.